Latvijas Dizaineru savienība ir ICSID – Starptautiskās rūpnieciskā dizaina biedrību padomes biedre un tās biedri savā profesionālajā praksē vadās pēc ICSID Profesionālās ētikas kodeksa.
Profesionālās ētikas kodekss
Sekojošais kodekss sniedz pārskatu par ētikas vadlīnijām, kas ir izveidotas lai veicinātu rūpnieciskā dizaina profesijas kvalitāti. Šī kodeksa pantus nevajadzētu uzskatīt par atsevišķiem ieteikumiem, nesaistītiem vienam ar otru, bet tos vajadzētu piemērot konsekventā, vienotā pieejā rūpnieciskā dizaina ikdienas praksē.
Informācija pēdējo reizi atjaunota 2014.g. jūlija.
Dizainera profesionālās darbības ētikas vadlīnijas
1. pants
Klienta labā
Rūpniecības dizaineru galvenā atbildība savu klientu priekšā ir sniegt tiem atbilstošus un oriģinālus dizaina risinājumus, kas rada gan vērtību gan ieguvumu klientiem, klientu klientiem un plašākai sabiedrībai, vienlaikus arī apmierinot klientu ētikas un uzņēmējdarbības mērķus.
a) Klientu mērķu ievērošana. Dizaineri strādā savas profesijas ietvaros lai sekmētu savu klientu īstermiņa un ilgtermiņa intereses, ievērojot un sniedzot tiem sekojošo:
* ņem vērā stratēģiskos, ekonomiskos un tehniskos mērķus,
* atbilstošus, augstas kvalitātes un konkurētspējīgus dizaina risinājumus,
* vislabāko profesionālo praksi,
* efektīvas, ekonomiskas un videi draudzīgas ražošanas metodes,
* godīgu uzņēmējdarbības praksi.
b) Skaidri līgumi. Dizaineri skaidri nosaka savas atlīdzības kopējo apjomu un pamatojumu pirms viņi apstiprina vienošanos.
c) Cieņa pret klientu konfidencialitāti. Dizaineri saglabā absolūtu konfidencialitāti visos jautājumos attiecībā uz klienta tehnoloģiju, stratēģijām, organizāciju, uzņēmējdarbības praksi un visiem citiem jautājumiem, ko klients ir definējis kā konfidenciālu, izņemot ja klients ir specifiski atļāvis dizainerim šo informāciju publiskot vai ja/kad šī informācija kļūst par daļu no publiskā informatīvā lauka.
d) Ziņošana par personīgiem/profesionāliem konfliktiem. Dizaineri apzināti neuzņemsies darbu vai nepārstāvēs pozīciju, kurā viņu personīgās intereses konfliktē ar profesionālo pienākumu. Ja dizainers atrodas tādā situācijā, viņš/viņa paziņo klientam par esošiem konfliktiem.
e) Uzlabota dizaina prakses efektivitāte digitālo tehnoloģiju efektīvas pielietošanas rezultātā. Dizainers pielieto datorizētās rūpnieciskās projektēšanas (computer-aided industrial design, CAID) tehnoloģijas un mehānismus lai uzlabotu dizaina kvalitāti un mazinātu ar produktu attīstību saistītus riskus. Efektīvas internetā bāzētas vides ieviešana un izmantošana arī veicina labas komunikācijas uzturēšanu un tūlītējas informācijas pārsūtīšanu.
2. pants
Lietotāja labā
Dizaineri apzinās savu ieguldījumu vispārējās sabiedriskās, individuālās un materiālās labklājības labā, it īpaši kas attiecas uz veselības aizsardzību un drošību, un apzināti neiesaistās pretējās vai sabiedrībai kaitīgās darbībās.
Rūpnieciskie dizaineri atbalsta un rūpīgi ņem vērā visu potenciālo lietotāju vajadzības, ieskaitot lietotājus ar īpašām vajadzībām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkus un invalīdus.
Šajā sakarā, dizaineri domā par visu vērtības ķēdi, no ražošanas līdz pārdošanai un produktu lietošanai. Dizaineri saprot, ka tehnoloģiju, ideju, lietojamības un pat produkta lietošanas baudas humanizācija ir daļa no viņu atbildības.
3. pants
Zemes ekosistēmas aizsardzībai
Galu galā, Zemes ekosistēmas aizsardzība ir vienīgais veids kā nosargāt esošo un nākotnes paaudžu labākās intereses. Līdz ar to, dizaineri piekopj sekojošos principus Zemes ekosistēmas aizsardzībai:
a) Drošu produktu un pakalpojumu atbalstīšana. Kopā ar saviem klientiem, dizaineri atbalsta vides, ainavas, produktu, komunikāciju un iepakojumu attīstību, kas mazina kaitējumus videi un ir droši visiem lietotājiem.
b) Biosfēras aizsardzība. Dizaineri cenšas mazināt piesārņojošo vielu nonākšanu vidē, kas varētu kaitēt un apdraudēt dzīvību, gaisu, ūdeni vai zemi.
c) Dabisko resursu ilgtspējīga izmantošana. Dizaineri tiecas precizēt un veicināt tos procesus un materiālus, kuri ir iegūti no ilgtspējīgiem un/vai atjaunojamiem dabas resursiem un aizsargā veģetāciju, biotopus, atklātas vietas un aizsargājamas dabas teritorijas.
Dizaineri dalās ar informāciju, kas palīdz viņu kolēģiem pieņemt vislabākos lēmumus izvēloties materiālus un procesus.
d) Atkritumu samazināšana un pārstrādāšanas veicināšana. Dizaineri cenšas mazināt atkritumus. Lai to panāktu, viņi izstrādā produktus, turot prātā to izturību, pielāgojamību, remontēšanu un pārstrādāšanu.
e) Gudra enerģijas izmantošana. Dizaineri izvēlas videi draudzīgus enerģijas avotus un piekopj vides resursu saudzējošas ražošanas metodes kur vien iespējams.
f) Jaunu tehnoloģiju izmantošana. Dizaineri pastāvīgi apzin jaunās tehnoloģijas, un lieto tās, lai izveidotu jaunus resursu taupošus materiālus.
4. pants
Kultūras identitātes bagātināšanai
Rūpnieciskie dizaineri apzinās, ka vides, objekti un pakalpojumi, kas izveidoti dizaina procesā, atspoguļo un palīdz definēt savas valsts kultūras identitāti un atsevišķās valsts tautu/sabiedrību identitātes. Dizaineri cenšas iemiesot un sekmēt savas valsts kultūras tradīcijas, iekļaujot tomēr arī labākās īpašības no starptautiskā dizaina principiem un standartiem.
5. pants
Profesijas labā
Dizaineri ievēro sekojošās vadlīnijas, lai veicinātu rūpnieciskā dizaina profesijas attīstību un cieņu tai:
a) Aizstāvība profesionālās uzņēmējdarbības praksei. Profesionāla uzņēmējdarbības prakse tiek stiprināta, pielietojot sekojošos principus:
* Profesionālā izaugsme tiek balstīta galvenokārt uz kvalitatīva dizaina darbu un ne uz citu dizaineru rēķina.
* Dizaineri neveic darbus uz klientu pieprasījuma bez atbilstošas samaksas, izņemot ja darbs tiek veikts labdarības vai bezpeļņas organizācijai.
* Klientam iepriekš paziņo, ja dizainers var gūt finansiālu labumu (saistībā ar kādu uzņēmumu) no viņa/viņas sniegtajiem ieteikumiem projekta realizācijas laikā.
* Ja tiek lūgts ieteikt citu(s) dizaineru(s), dizainers nepieņem nekāda veida samaksu no izvēlētajiem dizaineriem.
b) Atbalsts profesijas attīstībai. Profesionālā attīstība tiek atbalstīta, nodrošinot sekojošo:
* iespējas pielietot iegūtās dizaina prasmes izaicinošiem projektiem,
* godīgs atzinums par veikto darbu,
* respektabla darba prakse un atalgojums kolēģiem, apakšuzņēmējiem, piegādātājiem utt., ar kuriem uzsākts darbs,
* apstiprināt un (kur iespējams) piedalīties darbībās un programmās, kuru mērķis ir uzlabot dizaina profesiju, vai nu caur profesionālām organizācijām, izglītības iestādēm vai likumdošanas orgāniem.
c) Profesionālā tēla atbilstība. Reklāma cenšas konsekventi atspoguļot profesionālos mērķus un ietver tikai faktiskus, patiesus ziņojumus un, kur piemērots, objektīvu, konstruktīvu kritiku.
Starptautiskā rūpnieciskā dizaina biedrību padome (ICSID) ir bezpeļņas organizācija, kas aizsargā un veicina rūpnieciskā dizaina profesijas intereses. Dibināta 1957. gadā, ICSID kalpo kā vienota balss vairāk nekā 50 valstīm, caur kuru tās biedri var izteikt savus viedokļus un būt uzklausīti starptautiskā forumā. Kopš tās pirmsākumiem, ICSID turpina attīstīt savu plašo tīklu ar studentiem un profesionāļiem, kuri savu laiku velta rūpnieciskā dizaina kopienas atzīšanai, panākumiem un izaugsmei. Profesionālās biedrības, reklāmas sabiedrības, izglītības iestādes, valsts struktūras un uzņēmumi kopā veido visaptverošu un daudzveidīgu sistēmu rūpnieciskā dizaina izglītības un attīstības priekšplānā.
Plašāka informācija par profesionālās ētikas kodeksu pieejama no ICSID sekretariāta:
tālr.: + 1 514 448 4949, e-pasts: office@icsid.org, mājas lapa: www.icsid.org