Krāsainas un atraktīvas, vienmēr formas un materiālu sintēzes meklējumos ir uzņēmuma MOROSO divas Patrīcijas – Patricia Moroso, radošā direktore, un Patricia Urquiola, vadošā dizainere. Abu dāmu sadarbībā ir tapušas jau šobrīd ikoniskas vērtības. Trikotāža mēbeļu apdarē nu jau ieguvusi arī citu ražotāju atzinību.
Meka, uz kuru katru gadu pošas visu kontinentu 160 valstu vairāk nekā 300 000 dizaineru, arhitektu, mēbeļu ražotāju un interjera iekārtu modes tendenču vērotāju, arī šogad spēja pārsteigt un iepriecināt. Salone del Mobile 55. Milānas ekspozīcijas devīze – radošums, inovācija un tehnoloģija – aktualizēja jaunu telpas modeļa koncepciju. Dinamiskās dzīves strauji mainīgie ideāli un vērtības tiek iepludināti modernās dzīves un mākslas vienotajā uztverē – ātrums, dinamika, funkcionalitāte, kvalitāte. Šis itāļiem un arī daudzām citām nācijām Eiropā ir atveseļošanās brīdis pēc ekonomiskās krīzes paguruma. Izstāžu centrs RHO pulcēja dizaina nozares ietekmīgākos un radošākos pārstāvjus kopīgam uzdevumam. Mēbeļu mese un dizaina nedēļas pasākumi pilsētā notika vienotā virzienā, domājot par nākotnes telpu.
Situācija Milānā sasaucas ar 2006. gada Turīnas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas priekšnesumu «No futūrisma uz nākotni» (From Futurism to Future), kad futūrisma stila ikona – Umberto Boccioni skulptūra Unique Forms of Continuity in Space (1913) –, motociklisti un kaujinieku armija negaidīti parādījās pārsteigto skatītāju acu priekšā, demonstrējot ātrumu un tehnoloģijas: modernās dzīves un mākslas vērtības, raksturu un centienus vizualizēt laika dimensiju, skaņu un citas cilvēka acīm netveramas parādības. Futūrisma stils aizsākās Parīzē un nostiprinājās Krievijā un Itālijā 20. gs. sākumā, bet netika daudz apcerēts un pētīts sava militārā un agresīvā rakstura dēļ. ASV sociologs, futurologs Elvins Toflers (Alvin Toffler) izteica savas teorijas galveno ideju: «Cilvēci pārņem agrāk nepazīts psiholoģisks stāvoklis, kura iedarbību var salīdzināt ar slimību. To sauc par nākotnes šoku.»
21. gs. uzdevumus nākotnes projektam definējuši Milānas dizaina nedēļas organizētāji BIE sadarbībā ar Salone del Mobile un Starptautisko triennāli. Tā nosaukums ir «21st Century: Design after Design», 21. triennāles (dibināta 1933. g.) mērķis ir izpētīt jauno tūkstošgadi un tās lielās pārmaiņas – uzsvēra Milānas triennāles prezidents Claudio De Albertis. Dizains, tā nozīme un loma mūžīgi mainīgajā pasaulē. Dizains nojauc nozaru robežas starp arhitektūru, dizainu, pilsētplānošanu, ainavu arhitektūru, komunikāciju zinātni u.c. Jaunas attiecības starp dažādām prasmēm. Tomēr mērķis nav radīt vīzijas par nākotni, bet gan atšifrēt nākotnes izmaiņu plānošanas koncepcijā iesaistītos.
B&B Italia komfortablais dažādu materiālu apvienojums kontrastējošās formās. Paredzēts lietošanai iekštelpās un ārtelpās.
Galvenie jautājumi ir, piemēram, jaunais mākslinieciskais dramatisms dizainā, risinot jautājumus, kas mūsdienās ir izslēgti no tā, – nāve, svētie, Eross, liktenis, tradīcijas un vēsture; jautājumi par dzimumu dizainā; globalizācijas ietekme uz dizainu; 2008. gada krīzes ietekme; attiecības starp pilsētu un dizainu; attiecības starp dizainu un jaunajām informācijas tehnoloģijām un attiecības starp dizainu un amatniecību.
Šī tēma izaicina arhitektus, dizainerus, māksliniekus un zinātniekus – pētīt jaunos debespuses virzienus un izveidot pamatus nākotnes kultūrai. Triennāle slavena ar savu ilggadējo un produktīvo darbību. Tā piesaistījusi tādas personības kā Giorgio de Chirico, Le Corbusier, Frank Lloyd Wright, Picasso un daudzus citus. Arī šoreiz atsaukušies oficiālie dalībnieki no vairāk nekā 30 valstīm – Alžīrija, Kanāda, Ķīna, Dienvidkoreja, Francija, Vācija, Japāna, Kazahstāna, Indija, Irāna, Meksika u.c.
Savas domas un vīzijas kopējā projektā The Art Of Living iestrādāja vairāki starptautiski atzīti arhitekti, dizaineri un pētnieki: Philippe Starck, Carlo RATTI, brāļi Bouroullec, Daniel Libeskind, Yves Behar, Ross Lovegrove, Ico Migliore u.c. Viņi domāja, kā parādīt attiecības starp dizainu, tehnoloģiju un mājokli, kas pilnībā aprīkots kā nākotnes mājas modelis – caurskatāms karkass, kas ļauj atklāt tehnoloģiju, radīt situāciju, kura atbilstu mūsu ikdienas dzīvei. Rezultāts ir dinamisks, to bagātina iekšpuses un ārpuses dialogs, kā arī attiecības starp objektiem, kas uztur augstu estētisko kvalitāti kopā ar tehnoloģisko un fizisko sadarbi.
Īpaši radītie dizaina objekti asociatīvi iekļaujas priekšstatā par nākotnes mājas funkcionālo aprīkojumu – ja atceramies Žila Verna fantāzijas par tehnikas sasniegumiem, ko mūsdienās ir garlaicīgi lasīt, jo tehnoloģijas aizsteigušās priekšā fantāzijai. Arī daudz piezemētākā, bet pilnībā devīzei atbilstošā I Saloni ekspozīcija demonstrē futūristiskas formas. Dizaineri strādājuši pie tradicionālu interjera iekārtu netradicionāla, bet funkcionāli pamatota, labklājību un labsajūtu veicinoša risinājuma. Dinamisku formu ieguvuši spoguļi, izlietnes, rakstāmgaldi, virtuves, vannas un daudzi citi ikdienā lietojami priekšmeti, piešķirot mūsu dzīves tempam atbilstošu dinamiku arī telpai.
Domājot par tehnoloģijām, saprotam, ka dizains ir tā nozare, kur nepietiek tikai redzēt, ir jāzina. Paviršs apmeklētājs, neiedziļinoties katra stenda jauninājumos, nepamanīs krāpšanos ar izmantotajiem apdares materiāliem, jo ražotāji savās laboratorijās paveikuši tiešām atzīstamus kopētu virsmu analogus.
133 gadus senas itāļu mājas viesmīlības tradīcijas pītās mēbelēs un aksesuāros kopj un savu ceļu dizaina tirgū turpina brāļi Gervasoni, Giovanni un Michele. Izstādē šis bija viens no atraktīvākajiem un radošākajiem pieteikumiem, kur katra lieta ir apskates vērta. Darinājumi sasaucās ar Latvijas amatnieku mākslinieku prasmēm.
Senie ēģiptieši bija pirmie, kas jau tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras strādāja pie ergonomikas un lietu dizaina – ekodizaina (ekonomija + ekoloģija). Pētnieki to apgalvo pilnībā pārliecinoši, jo mūsu kolēģiem senajos laikos bija ierobežotas pieejamības un dārgs izejmateriāls, tāpēc viņi izgatavoja konkrētam svaram un formai atbilstošas mēbeles. To izskats bija trausls un arī fiziski nebija piemērots jebkurai auguma grupai. Arī meistarīgās parūkas aizstāja matus, lai nebūtu problēmu ar to kopšanu. Ēģiptieši pirmie radīja bižutēriju, jo ikdienā nēsāt smagas dārgakmeņu un dārgmetāla rotas nebija praktiski. Tāpat, gatavojoties dzīvei pēc dzīves, nebija nepieciešami līdzi ņemami izturīgi un pamatīgi aprīkojumi. Savukārt izstrādātais dizains bija acij tīkams, un, liekas, daudzi dizaineri arī šodien to pēta un ietekmējas.
Baxter mīksto un dzīvojamo telpu mēbeļu dizaina grupa pievērsusies jaunajām dinamiskajām formām, varakrāsas metāla pārklājumu izmantošanai ažūru telpas iekārtu radīšanā.
1. Līdzīga pieeja laikmetīgiem risinājumiem ir itāļu novatorisko virtuves mēbeļu ražotājam ValCucine. Darba virsmai izmantots plāns materiāls, kas pieļauj vēl vienas atvilktnes ierīkošanu virtuves piederumiem. Izmantots aktuālais vara pārklājums.
2. Vannas istabas dizaina Bowl kolekcija, ko radījis franču dizainers Arik Levy, iecerēta kā rotaslieta telpai. Balta keramikas izlietne uz vara stiepļu pjedestāla ir iedvesmojusi harmoniju un kontrastu starp formām, apjomiem, telpu un materiāliem. Kolekcija saņēmusi Design Plus 2015 balvu, ICONIC AWARDS 2915 German Design Award 2015 un Best of Best.
Izstādē skatāmas funkcionālas un izturīgas mēbeles, kaut gan vizuāli trauslas, pateicoties tehnoloģiju iespējām. Tās piemērotas plašam lietotāju lokam. Mīkstās mēbeles un zviļņi uz trauslām metāla kājiņām spēj noturēt ne tikai ērtus metāla atsperu vai lateksa matračus, bet arī jebkuru augumu un svaru. Protams, Luxury klases mēbelēm ražotāji izstrādā katram gulētājam individuālu matraci vai diviem gulētājiem katram savas puses matrača ergonomiku. Masīvos koka grāmatplauktus aizēno graciozi un ažūri telpas dekori no metāla. Arī vannas kļuvušas fleksiblas. Jaunie formu risinājumi, kas apvieno stūra un brīvstāvošas vannas modeļus, ir ērti gan vienam, gan diviem lietotājiem. Jaunais ergonomiskais stūra izvirzījums uz telpas centru ļauj katram vannotājam iekārtoties savam augumam un pozai piemērotākajā veidā. Arī par piekļuvi vannai ir padomāts, jo forma, kas sašaurinās uz apakšu, tam pilnībā atbilst. (Duravit Paiova 5, EOOS dizains.)
Eleganta baroka formas kāja iederas zem caurspīdīgā galda. Mūsdienu interpretācija seno dienu greznībai un formu un materiālu kontrastam un pretnostatījumam – rūdīts stikls un 23 cm biezs lakots, krāsots metāls. Dizains AirLab Baroque.
Seno ēģiptiešu principu – nekas nav tā, kā izskatās, – izmanto arī vadošie apdares materiālu ražotāji un interjera kolekciju veidotāji. Daļēji attieksmi likusi mainīt krīzes skartā ekonomika un klientu pirktspēja, pievēršoties dabas resursu saprātīgākai tērēšanai un izmaksu samazināšanai. Domājot par šiem nosacījumiem un lietotāja labsajūtu, radušies alternatīvi materiāli un to pārdomāta lietošana tur, kur var iztikt bez pompozuma. Acij un sajūtām tīkams šķiet jaunais akmens dizains grīdas plātnēs un mēbelēs. «Visionnair» radošā grupa izstrādājusi virtuves telpām atbilstošu grīdas segumu, kas neatšķiras no akmens, bet ir lētāks, sajūtām patīkamāks un krītošiem traukiem draudzīgāks koks vai augstvērtīgs MDF ar izturīgu pārklājumu. Ražotājs piedāvā ekskluzīvos modeļus, bet jau minēto nosacījumu dēļ atrisināta ādas izstrādājumu nomaiņa pret perfektu atdarinājumu lamināta formātā. Arī metāla pārklājumi ir tehnoloģiju sasniegumi, kur nav obligāti lietojami krāsainie metāli.
Dizaineres Patricia Urquiola aizsāktā trikotāžas tēma mēbeļu pārvalkos lielā mērā ietekmējusi ādas lietojumu, kam seko vairāku zīmolu dizaineri. Arī dārgu koka finierējumu intarsijas var lieliski aizstāt ar atraktīvu un dinamisku krāsu un formas dekoratīvu risinājumu, nezaudējot stilistikas noskaņu.
Tehnoloģijām dizainā ir būtiska loma. Tās paver arvien vairāk iespēju, kas līdz šim nebija iedomājamas. Nav robežu materiālu jaunradīšanai – akmens dzestro faktūru var lietot kā silta koka virsmu un par to pat nenojaust, var vārīt ēdienu stikla katlā vai audzēt īpašas LED gaismas sistēmas; saņemt informāciju, guļot vannā, vai vadīt procesus, gatavojot rīta kafiju. Laikmetīgās informācijas tehnoloģijas mums seko visur, un par mums zināms, liekas, visiem ir viss! Tas, ko redzam šodien, ir jau vakardiena.
Alberts Einšteins teica: «Es nekad nedomāju par nākotni – tāpat tā pienāk pārāk ātri» un «Tehnoloģiskais progress ir kā cirvis patoloģiska noziedznieka rokās.» Izstādē redzētais ir fiksēts dažādos medijos un ir pieejams plašam interesentu lokam. Vienmēr paliek jautājums par jaunradi un autorību, kā tās aizsargāt. Mēs arvien vairāk ietekmējamies, neapzināti un apzināti. Vai Latvijas dizaineriem ir izredzes, sēžot pie saviem vēsturiskajiem rakstāmgaldiem un barojoties no virtuālās vides informācijas, radīt ko patiešām būtiski jaunu vai atjaunināt un dot iespēju kādam senam, mūsu reģionā raksturīgam darbarīkam vai procesam?! Un cik dinamiski mēs spēsim turēt līdzi pasaules attīstības tempam, vai labāk ērti iekapsulēties šeit un tagad? Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra Milānā rīkoja kādu Latvijas dizaina kontaktpunktu, bet informācija par to, liekas, iestrēga kādos serveros un nebija plašākam lokam pieejama. Varam tikai ticēt, ka bija un noritēja ar panākumiem, sniedzot būtisku atbalstu Latvijas ražotājiem.
Pievēršoties radošumam izstādē, varam secināt, ka mūsu dizaineri un mākslinieki var tāpat kā lielie Eiropas monopolisti. Mūsu mākslinieku potenciāls ir konkurētspējīgs, tikai jābūt kādam starptautiskajā arēnā atzītam vārdam, kas to savāks kopā un pasniegs kā notikumu. Mūsu lieliskie stikla dizaineri un ražotāji, vannas istabu dizaineri un ražotāji, mēbeļnieki, tekstilnieki, podnieki un pinēji – visi ir varoši, bet lielākoties viensētnieki. Interjera dizaineri un arhitekti rada savus individuālos iekštelpu projektus un samērā plaši izmanto amatniecību un mākslu, bet tam apakšā ir pasūtītāja patika un gribēšana.
Savulaik bija Tautsaimniecības sasniegumu izstāde, kur varējām baudīt Latvijas ražojumus to estētiskā iekārtojumā Mežaparka izstāžu centrā. Toreiz bija lepnums par to, ko dara mūsējie! Iespējams, daudzas lietas bija plaģiāta muzeja cienīgas, bet, dzīvojot aiz dzelzs aizkara, tas bija neizbēgami. Kur un kam ir tā labā griba šodien? Kurš spēs pacelties pāri Kliķu un Klanu sistēmai, lai apvienotu radošumu, inovāciju un tehnoloģijas un pieteiktu konkurenci pasaulei kā kolektīvs spēks? Arī mums Latvijā jādomā un jāveido nākotnes kultūras pamati, paturot prātā Milānas dizaina nedēļas izvirzītos mērķus.
P.S. 2016. gada 8. jūnijā Latvijas Universitātē programmas Mākslas grafikas dizains diplomande Sarma Liepiņa pētnieciskajā un radošajā darbā pieskārās Nāves tēlam pasaules un latviešu kultūrā. Mēs esam ceļā uz Eiropas izvirzīto antropoloģisko tēmu šķetināšanu savā valstī un kultūrā.
1.Vācu santehnikas iekārtu ražotājs Duravit iekļāvies izstādes kopējā stilistikā un piedāvā jaunu formu, kas radusies, saplūstot stūra vannas versijai ar brīvstāvošo vannu. Asais stūris izvirzās uz telpas centru, ļaujot ērti iekārtoties vienam un vairākiem lietotājiem.
2.Airnova izstādē demonstrēja savu jauno konceptu, kas ir kosmopolītiski izsmalcināts, izmeklētā krāsu gammā un apvieno inovatīvus risinājumus dažādos materiālos.