Gulbenes pilsētas svētkos un 1. Starptautiskajā mākslas festivālā “DIVI JŪLIJI” 2018. gada 27. jūlijā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā norisinājās zinātniskā konference “Divi Jūliji. Pirmie cīruļi”, kurā par Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes personībām, daiļradi un dažādiem mākslas aspektiem uzstājušies eksperti no Latvijas, Gruzijas, Lielbritānijas un Irānas.
Vecgulbenes muižas Konferenču zālē pulcējās mākslinieku novadnieku Jūlija Madernieka (1870–1955) un Jūlija Straumes (1874–1970) plašās un daudzveidīgās daiļrades zinātāji un pētnieki no Latvijas un ārzemēm. Nozīmīga daļa no abu Latvijas lietišķās mākslas vecmeistaru radošā mantojuma glabājas un tiek eksponēta dažādās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) struktūrvienībās. LNMM darbinieki ir padziļināti pētījuši un publicējuši rakstus par šo autoru būtisko lomu Latvijas mākslas un dizaina tapšanā. Mākslinieku darbos redzamas latviešu tautas ornamenta tradīcijas, austrumu tautu un Kaukāza paklāju kompozīcija, rakstu motīvi. Viņu prasmes balstās meistarībā, kopīgā un atšķirīgā meklējumos jaunam ornamentam.
Pasākumu ievadīja Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs un Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza, kura sava muzeja attīstībā ieguldījusi ļoti daudz radošuma, enerģijas un zināšanu, lai izveidotos Eiropas līmenim atbilstošs muzeja komplekss, kas vēl joprojām atrodas izaugsmes posmā, taču ar skaidri definētiem un saskatāmiem tuvākiem un tālākiem mērķiem.
Turpat desmit gadus Gulbenes muzejs nopietni apzinājis, pētījis un apkopojis informāciju par Rīgas muzejos glabātajiem Jūlija Straumes un Jūlija Madernieka darbiem. Norisinās izstādes, lekcijas, radošās darbnīcas un izglītojošās programmas. Balstoties uz autoru daiļradi, Gulbenes Mākslas skolas audzēkņi kopā ar pasniedzējiem uzņēmuši animācijas filmu “Esmu dzimis vidzemnieks” (2011). Straumes mantojuma izzināšanā iesaistītas vairākas ieinteresētās puses – Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs, Gulbenes Mākslas skola, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Latvijas Valsts arhīvs, Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Gruzijas Valsts tautas un lietišķās mākslas muzejs. Tbilisi tika parakstīts sadarbības protokols turpmākai pētniecībai. Apmeklēt Gruziju tika aicinātas Gulbenes muzeja direktore Valda Vorza un Gulbenes Mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.
Konferences ārzemju dalībniekus pārstāvēja Tbilisi Valsts universitātes profesore, Gruzijas Valsts tautas un lietišķās mākslas muzeja direktore Dr. Irina Košoridze (Irina Koshoridze), kura klātesošos iepazīstināja ar muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā iekļauto Jūlija Straumes kolekcijas daļu un darbiem, kas glabājas krājumā.
Gulbenes muzejs jau ilgstoši veidojis sadarbību gan ar Košoridzes kundzi, gan ar Gruzijas Latviešu biedrības “Ave Sol” (1992) dibinātāju un tās ilggadējo enerģisko iepriekšējo priekšsēdētāju Regīnu Jakobidzi, kura, dzīvojot Gruzijā, jau pirmajos Latvijas neatkarības atjaunošanas gados akcentēja latviešu mākslinieka Jūlija Straumes nozīmi Gruzijas etnogrāfiskā un mākslas mantojuma izveidē, kā arī lietišķās mākslas muzeja Tbilisi dibināšanā. Abu valstu pārstāvji ir iepriekš tikušies gan Gulbenē, gan Tbilisi.
Šogad, pētot Jūlija Straumes daiļradi, Gruzijas Valsts tautas un lietišķās mākslas muzeja direktore apmeklēja Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju. Rīgas kolēģiem dāvanā tika pasniegts apjomīgs pētījums par Gruzijas paklājiem. Izdevumā ir iekļauta informācija ar ilustrācijām par Jūlija Straumes ieguldījumu paklāju aušanas jomā un Tbilisi muzeja dibināšanas laiku.
Asoc. profesors PhD Džeremijs Hovards (Jeremy Howard) no Sentendrūsas Universitātes (Lielbritānija / Skotija) bija pētījis tēmu par Madernieka un Straumes vizuālās mākslas izzināšanas un strukturēšanas aspektiem, bet trešais ārzemju viesis asoc. profesors Dr. Karims Mirzae (Karim Mirzaee) no Tebrīzas Islāma mākslas universitātes (Irāna), būdams pats aktīvs mākslinieks, stāstīja par Tebrīzas klasisko paklāju motīvu izcelsmi, to raksturu, formu un tālāko ietekmi uz tekstilmākslas nozari. Tika demonstrēti arī līdzatvestie smalkie austrumnieku zīda paklāji.
Latviju konferencē pārstāvēja Rūta Rinka – LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja tekstilmākslas kolekcijas glabātāja, kura klausītājus iepazīstināja ar Jūlija Madernieka grafiskā dizaina rokrakstu. Ornamenta tematikai bija veltīti divi referāti: Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja, profesore Ieva Krūmiņa mēģināja saskatīt tēlainās un ornamentālās līdzības Persijas un Baltijas etnogrāfiskajās tekstilijās, savukārt Ekonomikas un kultūras augstskolas docents Dr. hist. Imants Ļaviņš pievērsās latviska ornamenta meklējumu problemātikai, kā arī etnogrāfijas un jaunrades sintēzei abu autoru – Madernieka un Straumes – mākslā.
Kupli apmeklētās konferences noslēguma diskusija un tajā paceltie jautājumi ļāva secināt, ka interese gan par latviešu ornamentu, tā transformācijām un ietekmēm, gan par lietišķās mākslas mantojumu kopumā ir ievērojama.
Jūlija Straumes un Jūlija Madernieka pienesums atrodas ne tikai muzeja uzmanības centrā – arī pilsētā tiek domāts par to, kā piešķirt tai savu, atšķirīgu identitāti. Mākslinieks Ivars Vecāns, kurš pašreiz strādā Gulbenes muzejā, rosina slaveno novadnieku ornamentu stilistiku izmantot radoši, veidojot vides dizainu.
Starptautiska zinātniskā konference norisinājās 1. Starptautiskā mākslas festivāla “DIVI JŪLIJI” programmā, kas sniedza iespēju novērtēt dažādas izstādes, tai skaitā LMA studentu darinātos tekstildarbus, glezniecības plenēra mākslinieku veikumu un tautas studiju dalībnieku izstrādājumus.
Jūlijs Straume (1874 – 1970), lietišķās mākslas meistars
Dzimis 1874.gadā Druvienas „Ķempjos”.
Pabeidzis pilnu zinātņu kursu Jelgavas (Mitavas) Aleksandra skolā, vēlāk barona Štiglica Centrālo Mākslas skolu Sanktpēterburgā, ieguvis lietišķās mākslas mākslinieka statusu. 1904.gadā turpinājis mācības Parīzē. 1907.gadā pārcēlies uz Gruziju, kur guvis pirmo atzinību un veiksmes. Aktīvi iesaistījies 1899. gadā dibinātajā Kaukāza Mājamatniecības komitejas darbībā.
1923.gadā atgriezies Latvijā, strādājis par skolotāju un pasniedzēju dažādās Rīgas skolās. 1925.gadā Parīzē notika Vispasaules dekoratīvās mākslas izstāde, kur J.Straumes darbi ieguva starptautisku atzinību un medaļas.
Bijis Latvijas vice-konsula pienākumu izpildītājs Gruzijā (1921–1923). Lielākā J.Straumes jaunrades mantojuma daļa atrodas Gruzijas Tautas un lietišķās mākslas muzejā, kur glabājas unikāli albumi ar krāsainiem Kaukāza paklāju zīmējumiem.