Dizaineram Mintautam Kārlim Lācim – 90

Pazīstamais dizainers Mintauts Kārlis Lācis, viens no Latvijas Dizaineru savienības dibinātājiem 1988. gadā un viens no tās priekšsēdētājiem (1994. – 1998.), šovasar atskatās uz savas dzīves 90 gadiem.

Latvijas Dizaineru savienība ar pateicību atceras Mintautu kā zinošu, enerģisku un radošu kolēģi un novēl dzīvesprieku, labu veselību un ilgus dzīves gadus.

Mazs ieskats godātā dizainera biogrāfijā.

Dzimis 1931. gada 14. augustā, Mācījies Kuldīgas Daiļamatniecības vidusskolā, 1956. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu ar podiņkrāsns projektu. Mākslas akadēmijā iestājies Pedagoģijas nodaļā, bet beidzis Rūpnieciskās mākslas nodaļu 1967. gadā, arī Mākslinieku savienības biedrs, Kuldīgas Goda pilsonis, ilggadējs semināru “Dizains Kuldīgai” vadītājs, 5. republikas dizaina izstādes laureāts, strādājis par pasniedzēju, bijis keramiķis, rūpnieciskais dizainers, grafikas dizainers, dizaina domas veidotājs, izstāžu organizators, autors vairākiem izdevumiem par dizainu Latvijā.

Fragments par Mintautu Lāci no laikraksta “Padomju Jaunatne” 1981. gada 23. novembra numura Ingrīdas Burānes, Edītes Pogas un Veltas Raudzepas sagatavotā materiāla “Ceļš, kas nebeidzas”:*

“— Esmu no pirmajiem dizaineriem mūsu republikā. Mēs, pirmie, kopā ar pasniedzējiem sākām veidot ievirzi nodaļā. Mēs palīdzējām viņiem, viņi — mums. Jāatzīst, ka daudz ko no tā, kas studentiem gūstams tagad, mēs neguvām. Mācību programma vēl nebija tik plaša, attīstīta un bagāta.

— Jūsu pirmā darba vieta pēc VMA beigšanas biia rūpnīca «Straume». Kādi ir jūsu ieskati par dizainera darbu rūpnīcā?

481321__5bee850fa08ee

— «Straumē» es nostrādāju piecus gadus. Tagad, objektīvi vērtējot, varu teikt, ka tie biia diezgan ražīgi. Rūpnīcu tolaik raksturoja uzplaukums. Prasības atbilda manas darbības raksturam, un darbs «gāja no rokas». Turklāt biju uzkrājis dzīves pieredzi, jo pirms akadēmijas piecus gadus nostrādāju skolā. Arī mana pirmā profesija — keramiķis — daudz ko deva. Kolektīvs bija labs un priekšniecība — saprotoša. Dizainers bez rūpnīcas ir nepilnvērtīgs dizainers, jo šī nozare bez rūpniecības nav iedomājama. Neko nevar uztaisīt tikai uz papīra. Nekam nav jēgas, ja ieceres nepārtop materiālā, bet bez rūpniecības tas nav iespējams. Diemžēl dizainera sekmīgu darbu rūpnīcā traucē birokrātisms, dažviet — attiecības ar administrāciju un atsevišķiem dienestiem. Brīžiem jūties kā ražošanas piedēklis, kuru var komandēt, kā tajā brīdī nepieciešams, — vienreiz celtniecības darbos, citreiz plāna «saraušanā» vai kur citur. Un tādējādi saviem pienākumiem nav iespējams veltīt visu laiku un enerģiju. Rūpnieciskās mākslas katedrai vēlu ciešāku saistību ar rūpniecību, kā arī mēģināt radīt patstāvīgu ražošanas bāzi, kas ļautu studentiem iepazīt darba procesus, dotu iespējas realizēt savus projektus.”

Vīva Ieviņa

Attēlā – Rūpnīca Straume, kafijas dzirnaviņas (1970), dizainers Mintauts Lācis, foto no DMDM kolekcijas

 

* – http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:122114|article:DIVL95|query:Mintauts%20L%C4%81cis%20