Latvijas Okupācijas muzeja iepriekš izsludinātā metu konkursa termiņš ir pagarināts līdz 20. oktobrim.
Rezultāti tiks paziņoti 5. novembrī.
Latvijas Okupācijas muzejs un domubiedri – Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte, uzņēmējs Bruno Lielkāja – Rīgas Pieminekļu padomē ir saņēmuši atbalstu iniciatīvai izveidot piemiņas zīmi “Garā pupa”, kas sabiedrībai atgādinās par individuālām un kolektīvām protesta formām padomju okupācijas periodā.
Piemiņas zīmi – objektu – paredzēts uzstādīt Rīgā, Radio ielā – vietā, kur 22 gadus vecais students Bruno Javoišs 1963. gada 5. decembra rītā 76 metrus augstajā radiotornī netālu no toreizējās pilsētas milicijas pārvaldes uzvilka paša šūtu Latvijas valsts sarkanbaltsarkano karogu. Viņa protesta akts nebija noslēpjams, karogs tornī plīvoja gandrīz visu dienu. PSRS varas iestādes sevišķi saniknoja tas, ka 5. decembris bija oficiāli PSRS svētki – Konstitūcijas diena. Sakarā ar to tornī bija novietots Latvijas PSRS karogs, ko Bruno Javoišs nomainīja ar neatkarīgās Latvijas valsts simbolu.
Iniciatīvas autori ir vienojušies, ka piemiņas vietai būs plašāka nozīme. Tā simbolizēs protesta formas padomju okupācijas periodā – Latvijas karoga pacelšana publiskās vietās, Latvijas svētku un piemiņas dienu atcere, sarkanbaltsarkano krāsu lietojums dažādās akcijās, pagrīdes grupu veidošana, atklāta PSRS politikas kritika, pretpadomju uzsaukumu un skrejlapu izgatavošana, nelegālas literatūras izplatīšana, padomju varas simbolu iznīcināšana, apelēšanu pie ārvalstu valdībām un sabiedriskās domas, okupācijas režīma nodarītā kaitējuma, represiju un cilvēktiesību pārkāpumu dokumentēšana u.c.
Piemiņas vieta godinās Latvijas cilvēkus, kas uzdrīkstējās nepakļauties padomju varai, visus, kas atgādināja par zaudēto Latvijas valsts suverenitāti un nāciju un valsti apliecinošām sarkanbaltsarkanām krāsām, visus, kas uzdrošinājās paust kritiku padomju varai un kas aktīvi gatavoja pretošanās aktus.
Padomju okupācijas laikā šie cilvēki tika sodīti, tiem tika noteikta piespiedu ārstēšanu psihiatriskās slimnīcās, viņi tika atlaisti no darba un izslēgti no mācību iestādēm, viņi tika izsekoti un iebaidīti. Daudzi saskārās ar sistemātisku diskrimināciju. Tika liegtas iespējas mācīties, strādāt savā profesijā vai ieņemt augstākus amatus, piedalīties sabiedriskā dzīvē, publicēt vai izstādīt savus darbus un ceļot. Iemesls ne vienmēr bija aktīva pretošanās okupācijas varai – totalitārā režīma apstākļos jebkura brīva doma un rīcība, aizdomīga izcelsme vai politiski nekorekts viedoklis bija sodāma. Šādām represijām pakļautu cilvēku bija daudzi tūkstoši, precīzu skaitli aprēķināt šodien nav iespējams.
Kā noteikts metu konkursa nolikumā, piemiņas zīme ir jāintegrē vēsturiskās inženierinfrastruktūras būvē, bijušā Rīgas radiotorņa vietā, kur šobrīd ir četru radiotorņa balstu betona pamati, pie kuriem ir neplānoti ieauguši koki. Piemiņas zīmei jābūt brīvi stāvošai, divus līdz piecus metrus augstai un tās mākslinieciskajā koncepcijā jāizmanto garās pupas tēls.
Kā norāda profesore Janīna Kursīte, Garās pupas simbols ir izvēlēts, jo latviešu tradīcijā – tautas pasakās, teikās – tā simbolizē atbrīvošanos no ārējas varas uzliktiem žņaugiem, kā arī spēju ieraudzīt brīvības vertikāli pasaulē, kurā dominē horizontāle. Garā pupa no fiziskā pārvērš ietilpīgā garīgā simbolā Rīgas radiotorni, kurā, tiecoties pēc brīvības, 1963. gada naktī uzkāpa Bruno Javoišs ar paša šūtu, piecus metrus garu un trīs metrus platu sarkanbaltsarkano karogu.
Latvijas Okupācijas muzeja izsludinātais metu konkurss ir atklāts un tajā aicināta pieteikties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas ir spējīga īstenot piedāvātā meta ideju. Konkursa uzvarētāju noteiks žūrija un godalgos trīs labākos piedāvājumus, pirmajai vietai piešķirot 2000 EUR, otrajai vietai 400 EUR, trešajai vietai 200 EUR. Konkurss tiek apmaksāts no privāta ziedojuma, ko saņēmis Latvijas Okupācijas muzejs. Pieminekļa izveidei un uzturēšanai paredzēts turpināt piesaistīt ziedojumus.
Iepriekš izsludinātajās divās konkursa kārtās saņemtos darbus vērtēja žūrija astoņu cilvēku sastāvā. Visi konkursā iesniegtie darbi bija šifrēti ar devīzēm, un tos vērtēja, nezinot autorus. 19. augustā žūrija noslēdza darbu vērtēšanu un atzina, ka neviens no darbiem nav ieguvis tās viennozīmīgu atzinību un konkursa termiņš ir jāpagarina. Visi līdzšinējie darbu iesniedzēji aicināti turpināt dalību konkursā ar jau iesniegtajiem vai jauniem metiem.
Vairāk par piemiņas zīmes ieceri:
Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība, 29427213
LU profesore Janīna Kursīte, 29147931.
Materiāli pretendentiem: