Izstāde apskatāma tirdzniecības centra “Origo” jaunās ēkas 2.stāvā no 7. aprīļa līdz 5.jūnijam.
Ruckas mākslas fonda veidotā multimediālā izstāde “Neredzamās dzīves” vēsta par Cēsīs dzīvojošiem cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu pieredzēm. Cēsīs neredzīgo kopiena pastāv jau vairākas desmitgades, un savulaik kopienas vajadzībām pilsētā izveidots labiekārtots pilsētas kvartāls ar rūpnīcu, dzīvojamām ēkām un atpūtas vietām. Izstāde, kurai darbus veidojuši 15 fotogrāfi no Latvijas, Serbijas un Melnkalnes, caur fotokameras aci atklāj tās pārstāvju ikdienu un ļauj ar dokumentāliem, metaforiskiem un poētiskiem paņēmieniem pietuvoties viņu dzīvēm. Izstādi papildina skaņu celiņš – fotogrāfijās redzamo personu iemīļotie skaņu ieraksti un fragmenti no intervijām.
“Cilvēku ar redzes traucējumiem dzīves vistiešākajā veidā ir neredzamas. Tās ne vienmēr norit tumsā, jo tikai daļa kopienas ir pilnībā neredzīga. Daļa vājredzīgo sadzīvo ar dažādu pakāpju redzes traucējumiem, citi apkārtējo var uztvert specifiskos redzes leņķos un attālumos, arī izšķirt gaismas, apjomus vai krāsas. Redzes traucējumi ir individuāli, tāpat kā personu ikdienas un kolorītās dzīves. Neredzamas tās ir “redzīgajai” sabiedrībai, jo norisinās “prom no acīm” – šaurā, noslēgtā vidē”, izstādes varoņu realitāti raksturo izstādes kuratore Līga Lindenbauma.
Izstādei darbus veidojuši fotogrāfi Boriss Abramovičs (Boris Abramović, RS), Elīne Buka (LV), Irēna Čučkoviča (Irena Čučković, RS), Aleksandra Drečuna (Aleksandra Drečun, ME), Paulis Jakušonoks (LV), Sāra Kecmana (Sara Kecman, RS), Stefans Kosanovičs (Stefan Kosanović, RS), Monta Krūze (LV), Duško Miljaničs (Duško Miljanić, ME), Ana Mitroviča (Ana Mitrović, ME), Darko Sretiks (Darko Sretic, RS), Eva Strazdiņa (LV), Nada Vojinoviča (Nada Vojinović, ME), Nicole Lee Zvaigzne (LV), Milošs Zvicers (Miloš Zvicer, ME). Izstādes kuratore – Līga Lindenbauma.
Izstādes grafisko dizainu veidojis dizaina uzņēmums Design Elevator, dizainere Elīna Bušmane. Grafiskais dizains šajā gadījumā “izgājis ārpus rāmjiem”, jo, lai dizains būtu atbilstošs izstādes veidotāju, Ruckas mākslas centra, uzstādījumam, bija jādizainē izstādes apmeklēšanas pieredze cilvēkiem ar redzes, dzirdes un kustību grūtībām.
Dizainā izmantoti iekļaujošā dizaina principi – ņemot vērā ikviena specifiskās vajadzības, tas ir, dažādus cilvēkus ar dažādām spējām, radīt produktus un pakalpojumus, kas ir labāki visiem.
Šajā izstādē dizains ir rīks, kas veicina kultūras pieejamību.
Pasīvu stendu vietā izstādes sastāv no interaktīvām stacijām. Izstādes pieejamību nodrošina dažādi interaktīvi risinājumi: 3d attēli un ikonas, trīsdimensionāli stāstoši objekti, Braila raksts, paskaidrojumi audio formātā, skaņu celiņš. Visi šie elementi ir labi aizsniedzami un pārskatāmi. Īpaša uzmanība vērsta arī attiecībā uz pielietotajiem fontiem un krāsām – ar izcilu lasāmību un kontrastu, izstādes dizainā izmantojot vājredzīgiem vislabāk uztveramo – dzelteno krāsu.
Elīna Bušmane uzskata, ka Latvijas kultūrai ir plašas izaugsmes iespējas, lai to varētu baudīt cilvēki ar dažādām spējām. Muzeju ekspozīcijas, izstādes, koncerti, teātra izrādes, modes skates – tik daudz jomu, kas pārsvarā pieejamas vienīgi cilvēkiem, kuru spējas ir nespecifiskas. Tieši iekļaujošā dizaina problēmu risinošā būtība ir viens no svarīgajiem elementiem, kas var veicināt kultūras pieejamību.
Dizainere pauž cerības, ka šī izstāde kļūs par piemēru, no kā iedvesmosies arī citi kultūras jomu spēlētāji, lai radītu lieliskas iekļaujošas pieredzes un Latvijas kultūras produkti un pakalpojumi kļūts arvien plašāk pieejami marginalizētām grupām.
Barbaras Freibergas foto