29. augusta skumjā, lietainā rītā Slokas Sēru namā atvadījāmies no mūsu kolēģa, dizainera Jāņa Riekstiņa, kura LDS biedra kartes numurs bija 41.
Mēs astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu sākumā kopā strādājām Latvijas Zinātniskajā un ražošanas apvienībā “Gauja” – viesnīcas mēbeļu un sabiedrisko interjeru projektēšanas nodaļā. Nodaļā, kas bija īsta jauniešu nodaļa, kur mūs, vairāk vai mazāk jaunos iesācējus dizainerus un arhitektus – Jāni, Kārli, Imantu, Daci, Edīti, Mārīti un šī raksta autori Vīvu – “pieskatīja” daudz pieredzējušākie – arhitekts Ivars Bumbiers, konstruktori – Ināra Pužule, Antons Balckars, Jānis Bondars un vadīja mūsu šefs – arhitekts Arturs Zoldners. Ak, jā, bija vēl daži jaunie konstruktori – Taņa, Arnis un Jalmārs.
Tā nu sanācis, ka no mums visiem pirmais projām ir devies Jānis.
Man zināmie Jāņa Riekstiņa dzīves dati.
Dzimis Rīgā, 1954. gada 23. jūlijā, beidzis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras un Būvniecības fakultāti kā arhitekts, specializējies interjeru dizainā, mēbeļu projektēšanā, strādājis “Gaujā”, vēlāk kopš deviņdesmitajiem kā dizainers darbojies dažādos mēbeļu ražošanas uzņēmumos, pēdējā laikā strādājis kā saimnieciskās darbības veicējs. Ir bijis rūpīgs ģimenes tēvs saviem trīs bērniem un mīļš opītis pieciem mazbērniem. Miris 2020. gada 25. augusta rītā.
Atceramies Jāni kā talantīgu savu darbu autoru, kuri priecēja ar savu skaidrību un modernisma ietekmi, tiešu saziņā. Jānim būtiska bija patiesība un brīvība. Brīvība nepakļauties ārējo spēku diktātam, brīvība iet izvēlēto ceļu un darīt darbus sev pieņemamā laikā. Jānim pēc jaunām idejām un vārda kabatā nebija ilgi jāmeklē, viņš bija arī ļoti muzikāls.
Mēs paturēsim Jāni atmiņā kā ļoti radošu, spēkpilnu un dzirkstošu kolēģi, arī savas dzimtenes patriotu.
Vīva,
arī bijusi “Gaujas” dizainere