2014.gada 5. septembrī, pamatojoties uz Saeimas deputāta Ilmāra Latkovska iesniegumu un piedaloties dizainerim Valdim Celmam, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk – Inspekcija) pieņēma lēmumu virzīt četras 1980.gadā uzstādītās Rīgas pilsētas robežzīmes iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes mākslas pieminekli.
Dizainera Valda Celma projektētā un 1980. gadā uzstādītā Rīgas pilsētas robežzīme „RĪGA” savā vēsturiskajā veidolā ir uzskatāma par nozīmīgu vizuālās komunikācijas dizaina paraugu, kas kļuvis par valsts galvaspilsētas tēla un identitātes raksturīgu elementu. Pārlūkojot Latvijas dizaina vēsturi secināms, ka šobrīd valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nav nevienas vietējā dizaina ikonas, kas darbotos un būtu aktuāla arī mūsdienās. Objekts ir pilnībā saglabājies savā sākotnējā veidolā, izņemot Rīgas pašvaldības veikto dizaina papildinājumu ar sirds simboli.
Objekta mākslinieciskā ideja ir vienkārši telpiski burti, šrifta Klarendon modifikācijā, kas nedaudz pacelti no zemes, lai, braucot ar auto, tos jau pa gabalu varētu pamanīt. Robežzīme tika radīta, lai tā labi izskatītos visos gadalaikos, gan pa ceļam uz Rīgu, gan no tās – lai abas uzraksta puses būtu uztveramas fasādes. To apjoms ir skulpturāls un tāds, kas nav zaudējis formas svaigumu dažādu varu un modes maiņu situācijās.
Uz uzbēruma novietoti betona pamatnē balstīti telpiski “Rīga” burti veidoti no savstarpēji sametinātām metāla loksnēm ar tukšu vidu un krāsoti baltā tonī, tie ir 1.4 metrus biezi un 2.6 metrus augsti. Uzraksta garums – 13.4 metri.
Objekta īpašā saglabājamā vērtība ir vides dizaina telpiskais izveidojums – mākslinieciskā ideja, ārējais veidols, materiāls, kā arī objekta sasaiste ar dabisko vidi.
Inspekcija formulēja šādu aizsardzības režīmu: Objekts izmantojams un saglabājams atbilstoši sākotnējai funkcijai, nodrošināma tā publiskā pieejamība un netraucēta vizuāla apskate no publiskās ārtelpas skatupunktiem; objekts atjaunojams savā sākotnējā veidolā, apjoma, apdares veida izmaiņas nav pieļaujamas.
Atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, lūgums sniegt viedokli par objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā nosūtīts arī tā īpašniekam – Rīgas pilsētas pašvaldībai. Pēc objekta īpašnieka attieksmes saņemšanas, Inspekcija priekšlikumu objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iesniegs apstiprināšanai kultūras ministram.
Ziņa VKPAI lapā >>>