Sabīne Koklačova (25.10.2011.) Mūsdienās arvien vairāk tiek runāts par videi draudzīga un ilgtspējīga dizaina nepieciešamību. Turpina palielināties to pozitīvo piemēru skaits, kas norāda uz sakarību starp labu dizainu un uzņēmuma izpildījumu. Tā attīstībai ir nepieciešama starpdisciplināra sadarbība un izpratne par dizaina būtību un tā attīstību produktu veidošanas procesā un ražošanā
Tālāk
Sabīne Koklačova (17.10.2011.) Līdz šī gadsimta sākumam vissvarīgākais ikviena produkta ražošanas nosacījums bija ekonomiskais izdevīgums. Tagad arvien būtiskāks kļūst jautājums par produkta ietekmi uz vidi, kā arī resursu efektīvāku izmantošanu uzņēmējdarbībā, kuru vieglāk ir realizēt pārzinot ekodizaina principus un stratēģijas. Mainoties sabiedrības domai, pasaules tendencēm un meklējot ceļu uz ilgtspējīgu
TālākIneta Želve Raksts pārpublicēts ar žurnāla KAPITĀLS redakcijas laipnu atļauju. EKOLOĢIJA + EKONOMIKA = EKODIZAINS ir formula videi draudzīga produkta radīšanai. Ekodizains ir sistemātiska produkta vides prasību izvērtēšana un ievērošana. Šādā veidā produkta piemērotība videi var tikt uzlabota visā tā dzīves cikla laikā. Uzņēmumam ir jāņem vērā ilgtspējīgas ražošanas
TālākReferāta tēzes Edīte Bērziņa 1. Dizaina kvalitāte kā radoša darba rezultāts un kā ražošanas iespēju atspulgs. Mūsdienu dizaina vērtējumos, kas lasāmi Latvijā izdotajās publikācijās, nereti jūtams izstrādātu un pārdomātu kritēriju trūkums par to, kādi priekšmetiski telpiskās vides objekti un parādības būtu saucami par dizainu, kādi – par mākslu. Netiek ņemtas
TālākDizains kā konkurētspējas elements. Dizains ir viens no Eiropas vislielākajiem resursiem un tas ir ātri kļuvis par pamatelementu novatoriskam un veiksmīgam biznesam. „Eiropas dizaina vadība” (DME- Design Management Europe) ir Eiropeiska iniciatīva pierādīt un veicināt izpratni par labas dizaina vadīšanas prakses komerciālo izdevīgumu uzņēmējdarbībā. „Eiropas dizaina vadība” ir pamatā „PRO-INNO
TālākKo nozīmē radošās industrijas un ko tās var dod Latvijas ekonomikai, kādi ir radošās industrijas piemēri Latvijā – par to intervijā ar profesori, Banku augstskolas rektori, Latvijas Nacionālā attīstības plāna eksperti Tatjanu Volkovu. Radošā ekonomika, kas balstās radošajās industrijās, kļūst arvien nozīmīgāka ekonomikas sastāvdaļa. Arī Latvijā. Lai arī Latvijā ir
TālākRadošās industrijas ir aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku,
Tālāk
Dizaina informācijas centrs sadarbībā ar KRIIC 2008.gadā ir izstrādājis radošās industrijas izglītības pilnveides projektu. Aicinām mākslas skolu, vidusskolu, augstskolu dizaina programmu pedagogus, dizainerus, uzņēmējus/ražotājus un visus interesentus iepazīties ar šo pētījumu un izteikt savu vērtējumu. Jums ir iespēja iepazīties ar galvenajām pētījuma sadaļām – gan ar dizaina situācijas, gan dizaina izglītības raksturojumu,
Tālāk
– Kā jums šķiet, ko cilvēki dizaina priekšmetā pamana visbiežāk, visātrāk novērtē? – Visbiežāk pamana, manuprāt, lietu piemērotību, atbilstību lietošanas funkcijai. Pēc tam – estētisko kvalitāti. Funkcija tiek sajusta, par to mazāk aizdomājas, bet vizuālais ir tas, ar ko dizains tiek pārdots, kas piesaista uzmanību mārketingā. Tomēr aiz tā slēpjas
Tālāk
Jānis Ancītis Latvijas Republikas Patentu valdes Preču zīmju un dizainparaugu departamenta vadošais zinātniskais konsultants un Apelācijas padomes loceklis, Latvijas Dizaineru savienības biedrs. Raksts ir pārskats par dizaineru intelektuālā īpašuma svarīgākajiem tiesiskās aizsardzības aspektiem. Tiek apskatītas divas atšķirīgas intelektuālā īpašuma tiesību nozares: autortiesības (Latvijā – 2006.g. Autortiesību likums), rūpnieciskā īpašuma tiesību daļu –
Tālāk