Otrdien, 2018. gada 11. decembrī, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā norisināsies starptautiska zinātniskā konference “Tieši laikā. Dizaina pētniecības aktualitātes Baltijas jūras reģionā“, kurā uzaicinātie speciālisti no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas referēs par tēmām, saistītām ar dizaina vēstures pētniecību. Tā būs lieliska iespēja izvērtēt 20. gadsimta dizaina evolūciju vai kādu atsevišķu

Konference «Iekļaujošs dizains 2018: domā, plāno, veido ikvienam» 18. oktobrī Rīgā, Mūkusalas ielā 3. Labklājības ministrija aicina uz konferenci, kuras mērķis ir apvienot ekspertus no Baltijas un Ziemeļvalstīm, ikvienu interesentu – ES fondu finansējuma saņēmējus, politikas veidotājus, pētniekus, dizainerus, arhitektus, plānotājus, lietotājus un praktiķus – visus, kas interesējas par iekļaujošā

Žurnāla DEKO aprīļa/maija numurā par mūsu kolēģi – LDS biedru dizaineru Aldi Circeni – un viņa veikumu – liekti līmēto saplākšņa ķeblīti Bloom, kas dzimis 2011. gadā un tagad tiek ražots deviņos apdares variantos – piecos dažādas koksnes un četros lamināta. Bloom saņēmis vairākus apbalvojumus – LIAA eksporta un inovāciju balvu, LDS balvu

Interjeru un mēbeļu dizainere Vīva Ieviņa ir radījusi jaunu interjeru senai virtuvei, izveidojot, ērtas, kompaktas un ekonomiskas mēbeles nestandarta telpai, neparastu krāsojumu ar pakāpeniskām toņu pārejām, radot stilistiski atbilstošu noskaņu pagājušā gadsimta īres nama dzīvokļa sirdī, par to ikmēneša drukātā izdevuma  “Ievas virtuve” aprīļa numurā stāsta mākslas zinātniece Anita Pīra.

Lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību Kultūras ministrijas un partneru izstrādātajai izzinošajai un praktiskajai rokasgrāmatai – “Latvijas dizains 2020”, kuras saturs balstīts Latvijas dizaina stratēģijā 2017 – 2020, palīdzētu izprast dizaina situāciju un procesus Latvijā, domājot starpdisciplināri, ārpus formālām institūciju un nozaru robežām, Kultūras ministrija organizēja 4 sarunu ciklu. Teksta autori: Dzintra

Gunārs Glūdiņš savās mājās 2016. g. aprīlī. Dizainers Gunārs Glūdiņš piedzima 1938. gadā – tajā pašā, kad Rīgā tika pabeigts Aleksandra Klinklāva projektētais Gustava Ērenpreisa velosipēdu fabrikas galvenais korpuss Brīvības ielā 193. VEF produkcija bija starptautiski atzīta, un patents apliecināja leģendārā motocikla «Pandera» elektrostartera oriģinalitāti. Ērenpreisa fabriku pēc nacionalizācijas 1940. gadā nodēvēja par «Sarkano Zvaigzni».

APSKATS Latviešu lietišķās mākslas meistara Anša Cīruļa (1883–1942) projektētā Sūtņu akreditācijas zāle Rīgas pilī kā dizaina vēstures šedevrs iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Nu šis pasaules kontekstā unikālais latviskā art deco piemērs atdzimis pēc pils restaurācijas un apmeklētājiem redzams pilnā krāšņumā. Ir paveikts unikāls darbs, no jauna parādot zāli pilnā tās

DĀNIJA Pēdējos gados Ziemeļvalstu mēbeļu tirgus ir koncentrējies ap Stokholmā notiekošo mēbeļu mesi. Taču tā tas nav bijis vienmēr – savas vietējas nozīmes izstādes Kopenhāgenā un Helsinkos, un iespējams, vēl citur ir bijušas arī agrāk. Šobrīd savu vietu mēbeļu un dizaina pasaulē atkal piesaka Helsinki ar Helsinki Design Week un

Ja Latvijai – kā zināmajai tantei – būtu riteņi jeb dažas Vakareiropas zemes vēsture, tad fakts, ka uzņēmums «A. Leutner & Co» 19. gs. beigās Rīgā sāka ražot pirmos velosipēdus Krievijas impērijā, iespējams, būtu pamats tradīcijai. Tagad, labākajā gadījumā, šis notikums var būt vienīgi mārketinga rīks uzmanības piesaistīšanai. Tāpat jaunajiem uzņēmējiem

Iepriekšējā gadsimta 60. gadu sākumā vietējie progresa pārstāvji Rietumos nolūkoto dizaina ideju Latvijas Mākslas akadēmijas (tolaik Valsts mākslas akadēmija) sienās iemānīja viltīgi, vispirms nodibinot Metālmākslas nodaļu. Tikai dažus gadus vēlāk tā tika sakabināta ar Rūpnieciskās mākslas nodaļu – zem šī tautsaimnieciski pārliecinošā nosaukuma paslēpa dizaina izglītības programmu. Tostarp Metālmākslas nodaļa akadēmijā