Līdz 2020. gada 13. novembrim Latvijas jaunie zinātnieki, pētnieki un mākslas augstskolu absolventi var iesniegt pieteikumus starptautiskajā stipendiju konkursā, lai iegūtu Šveices valdības izcilības stipendiju. Kandidāti var saņemt stipendiju pētniecībai, doktora un pēcdoktorantūras studijām vai pirmreizējām maģistra studijām mākslās 2021./2022. mācību gada laikā kādā no Šveices augstskolām. Stipendijas apmērs ir
Tālāk
12. maija valdības sēdē tika apstiprināta Kultūras ministrijas (KM) izstrādātā valsts pētījumu programma “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” 2020. – 2022.gadam. Programma sniegs iespēju starpdisciplinārām pētnieku grupām veikt pētījumus humanitārajās, mākslas zinātnēs un sociālajās zinātnēs. Tās īstenošanā iesaistīsies zinātniskais un akadēmiskais personāls, studējošie, doktora grāda pretendenti un jaunie zinātnieki. Programmas kopējais finansējums
Tālāk
Atvainojiet, šis ieraksts ir pieejams tikai Asv Angļu. Tweet
Tālāk
Gulbenes pilsētas svētkos un 1. Starptautiskajā mākslas festivālā “DIVI JŪLIJI” 2018. gada 27. jūlijā Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā norisinājās zinātniskā konference “Divi Jūliji. Pirmie cīruļi”, kurā par Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes personībām, daiļradi un dažādiem mākslas aspektiem uzstājušies eksperti no Latvijas, Gruzijas, Lielbritānijas un Irānas. Vecgulbenes muižas
Tālāk
1. aprīlī spēkā stājas grozījumi Augstskolu likumā, kas paredz ieviest profesionālo doktora grādu mākslās. Augstskolu likuma 3. pants papildināts ar grozījumu, kas nosaka: pēc profesionālās doktora studiju programmas mākslās apguves tiek piešķirts profesionālais doktora grāds mākslās. Salīdzinot ar zinātniskā doktora grāda mākslās iegūšanu, kur viens no nosacījumiem ir mākslas un kultūras procesu pētniecība,
Tālāk
Foto: Jēkabs Bīne. Kafijas servīze “Tauta” 1936.g. Stella Pelše Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts STARP MODERNISMU UN TRADICIONĀLISMU: LATVIEŠU LIETIŠĶĀS MĀKSLAS UN DIZAINA IDEJAS STARPKARU PERIODĀ Gan latviešu mākslinieki, gan mākslas vēsturnieki, kritiķi un ideologi 20. gs. 20.–30. gados ir apcerējuši dažādas problēmas lietišķās mākslas un dizaina (toreiz gan to vēl
Tālāk
Lai noskaidrotu Latvijas dizaineru viedokļus par, viņuprāt, attīstītākajām dizaina jomām valstī, iespējām un šķēršļiem dizaina pielietošanā, nepieciešamajām kompetencēm labam dizainerim un labākiem dizaina attīstības virzītājiem, izstāžu un notikumu cikla «Dizaina manifestācija» veidotāji šopavasar mudināja dizaina jomas profesionāļus paust savu viedokli, piedaloties aptaujā. Kopumā aptaujā piedalījušies 57 respondenti — «Dizaina manifestācijas»
Tālāk
Dizains pasaulē turpina attīstīties pārsniedzot tradicionālās nozares robežas, kas saistītas ar materiālu objektu projektēšanu, arvien vairāk tiekot atzīts par domāšanas veidu, sarežģītu, nestrukturētu problēmu risināšanas un lēmumu veidošanas procesu. Dizaina attīstības tendences pasaulē liecina, ka nākotnē dizaineri arvien vairāk nodarbosies ar problēmu, kas saistītas ar sarežģītiem vides, sociālajiem un politiskajiem
Tālāk
LDS organizētais konkurss Gada balva dizainā (GBD) ir kļuvis par tradīciju un svarīgu notikumu valsts kultūras dzīvē. Mēs esam aizsākuši jaunu tradīciju, kas iekļaujas kopējā GBD notikumu un pasākumu kopumā – dizaina pētniecības veicināšanu organizējot zinātnisku konferenci “DIZAINS – IZMANTOTĀS UN NEIZMANTOTĀS IESPĒJAS”, kas notika 05.10.2013. Tajā ar referātiem piedalījās gan dizaina
Tālāk
2010. gada 5.maijā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) organizēja konferenci ERGONOMIKA SKOLĀ. Tajā ar referātu PROFESIONĀLI MĀCĪBU IESTĀŽU INTERJERA UN APRĪKOJUMA RISINĀJUMI LATVIJĀ – DIZAINERA LOMA UN ATBILDĪBA uzstājās LDS biedre un valdes locekle Nellija Dziedātāja. Būdama arī Latvijas Ergonomikas biedrības biedre, Nellija pārliecinoši raksturoja situāciju, projektējot mācību iestādes un to interjerus Latvijā.
Tālāk