Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku. Kultūras ministrija darbojas, pamatojoties uz Kultūras ministrijas nolikumu, Kultūras ministrijas darbības stratēģiju, Ministru kabineta deklarāciju un Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm.
Kultūras un radošo industriju definīcija: aktivitātes, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un kuras, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, spēj celt labklājību un radīt darba vietas. Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība.
Kultūras un radošās industrijas ietver šādas nozares: arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, mūzika, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, atpūta, izklaide un citas kultūras darbības.
Kultūras un radošās industrijas ir stratēģiski svarīgā pozīcijā, jo tās veicina gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visos Eiropas Savienības reģionos un pilsētās, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas Savienības izaugsmes stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanā.
Kultūras un radošās industrijas ir starpnozariskas, tās no vienas puses ietver kultūru, no otras – ekonomiku. Māksla un kultūra tiek uzskatītas kā centrs sistēmai, kuru apvij kultūras un radošās industrijas, savukārt plašāks ekonomikas konteksts aptver kultūras un radošās industrijas. Gan kultūras un mākslas izpausmēm, kas ir šādas sistēmas centrā, gan kultūras un radošajām industrijām ir liels potenciāls vietējā, reģionālā un nacionālā attīstībā, kā arī tās rada nozīmīgu pozitīvu ietekmi plašākā ekonomikas kontekstā.
Kultūras un radošajām industrijām raksturīgā radošā domāšana un radošie risinājumi pozitīvi ietekmē ekonomiku un sabiedrību kopumā: tie dod iedvesmu radošai un inovatīvai uzņēmējdarbībai līdz pat inovatīvu publisko pakalpojumu dizainam vai, piemēram, pozitīvai saskarsmei starp pacientiem un veselības aprūpes darbiniekiem; no inovāciju veicināšanas citos ekonomikas sektoros līdz pat sabiedrības uzvedības maiņai vai jaunu digitālo tehnoloģiju un tīklu izgudrošanai; no uz kvalitāti orientēta tūrisma veicināšanas reģionos un pilsētās līdz pat pamestu vietu sociālajai reģenerācijai un inovatīvām mācību metodēm; no dizaina domāšanas ieviešanas visās jomās līdz kultūras un radošuma kā menedžmenta rīka izmantošanai, uzlabojot darba apstākļus uzņēmumos. Pozitīvā ietekme, kas raksturīga kultūras un radošajām industrijām, var palīdzēt veidot radošāku pārvaldi, mūsdienīgas mācību metodes un mūžizglītību, jaunas kvalitātes sociālos pakalpojumus, kvalitatīvu tūrismu, ilgtspējīgu teritoriju attīstību, inovatīvāku ekonomiku, vides ilgtspēju un konkurētspējīgu identitāti – radošu valsti radošiem un saliedētiem cilvēkiem.